Turpinām publicēt spožākos no pirmajam “Ziedoņa klases” epifāniju konkursam iesūtītajiem darbiem.

Es te biju

Devona perioda smilšakmens klintis. Es stāvu. Ar zariņu smalki ieskrāpēti vārdi.  Es te biju. Bet vai tiešām? Vai tiešām tu tur biji? Biji tur? Ar sirdi un dvēseli? Vai tomēr tikai tāpat — atzīmēšanās pēc, lai citi redz, lai citi pamana, lai citi padomā? Es domāju, ka reti kurš ir te un tagad. Dzīvo relatīvā laikā. Cilvēki ir egocentriskas būtnes, kuras alkst pēc uzmanības un citu atzinības. Viņi skrien, paši nezinot kur, tikai lai saņemtu vissīkāko uzmanību. Kāpēc tu neesi te? Kāpēc tu nesajūti klinšu mūžīgo mieru un klusumu? Tās gan nealkst citu apliecinājuma. Tās mūžīgi klusē, klausoties strauta čalošanā, putnu pavasarīgajās dziesmās, un, ja pa retai reizei iemaldās arī kāds cilvēks, — viņu smieklos. Tās klausās arī, kā pavasara pienenes lēnām spiežas cauri zemei un beigās iznirst kā dzeltens, starojošs saules plankums. 

Blakus klintij nostājušās pāris izstīdzējušas eglītes. Tās gan prasa apliecinājumu — no saules gaismas. Bet tās arī klusē, gluži tāpat kā klintis. Kāpēc tu nevari klusēt? Kāpēc tu nespēj būt te un tagad, neizsakot ne vārda, negaidot neko no citiem? Dzīvot mierā ar sevi. Būt  savs apliecinājums un atzinība. Kāpēc tu tur biji? Vai nebiji? Vai tās gadījumā nebija iedomas? Eksistence. Vai mēs vispār varam teikt, ka eksistējam? Varbūt mums liekas, ka dzīvojam, bet patiesībā spēlējam kāda cita izrādi kā mikroskopisks atoms? 

Cilvēks būtībā ir kā egle pie klints — mūžīgi tiecas pēc kaut kā, kas šķiet ļoti vajadzīgs, bet beigās, kad galotne it kā izslējusies, apraujas un nokalst. Citu uzmanība ir relatīvs jēdziens, ja pats neesi šeit, ja nesaproti savas eksistences un esamības jēgu.  

Annija Dāvidsone šovasar absolvēja Teikas vidusskolu. Par sevi viņa stāsta tā: “Lasu grāmatas, rakstu dzejas rindas, daudz laika pavadu pie jūras, klausoties vēja un viļņu skaņās, un ik pa laikam pabraukājos ar mašīnām. Tas laikam par mani viss. UN VĒL. Mēdzu sapņot ne tikai naktīs, bet arī pa dienu.

📖 Citas konkursam iesniegtās epifānijas: LASĀMAS TE

Epifānija ir autordarbs, kas aizsargājams ar autortiesībām.
To pārpublicēšana bez saskaņošanas ar autoru nav atļauta.