Ja mums ir tik radoši jaunieši un aiz viņiem stāv tik iedvesmojoši skolotāji, ar Latviju viss būs kārtībā! Tāda sajūta pārņem, atminoties pirmos epifāniju svētkus Murjāņos, kuros pulcējās labāko “Ziedoņa klases” epifāniju konkursam iesūtīto darbu autori un viņu skolotāji. Ciemiņi bija sabraukuši no visas Latvijas — no Kuldīgas un Liepājas, līdz pat Kusai un Aglonai.

Neilgi pirms visu ierašanās lija, tāpēc dziedājām “Spīguļo, saulīt!”, un tas nostrādāja! Droši vien Imants un Ausma arī piepalīdzēja — lietus beidzās tieši tad, kad viņu pagalmā sabrauca viesi.

Vispirms iepazināmies savā starpā un ar “Dzirnakmeņu” pagalmu. Tad skolotāji un daži vecāki kopā ar Žaneti devās klētiņā runāt par ideālo klasi, bruņurupučiem un lauvām, bet jaunieši kopā ar Elizabeti un Alisi devās mājās lūkot, kā dzejnieks dzīvojis un smēlies iedvesmu saviem darbiem. Un grāmatās meklēt atbildes uz saviem lielajiem jautājumiem.

Pēc tam pa pāriem devāmies uz Loju. Viens gāja ar aizsietām acīm, otrs — atbildot ne tikai par saviem, bet arī līdzgājēja soļiem. Kas ir vieglāk: vest vai tikt vestam? Pie upītes klausījāmies klusumā un bijām tikai tur — tajā vietā un mirklī.

Pusdienu starpbrīdis nāca ar gardu auksto zupu, rabarbermaizi un sarunām. Kā jau starpbrīdim pieklājas. Pēc tā jaunieši un skolotāji lasīja epifānijas, radīja savas epifānijas tēlu portretu un grupiņās prātoja, kā viņu tēli varētu satikties vienā epifānijā. Tur izspraucās asni daudzām spožām epifānijām — atliek vien tos izaudzēt, lai plaukst! Ciemos pie Imanta nekas nav piespiedu kārtā. Ja nav dukas piedalīties, tad var palaiskoties, un viens jaunietis tik tiešām tā arī darīja — izbaudīja diendusu dzejnieka gultā. Esot bijis reti labs miedziņš.

Lai cik tas nebūtu neiespējami, ar klasesbiedra un Ziedoņa muzeja vadītāja Jāņa Holšteina-Upmaņa palīdzību izraudzījāmies uzvarētāju — Robertu Šivaru no Engures. Par viņa epifāniju Jānis teica šādi: “Grozies kā gribi, man joprojām šī šķiet vis.. nezinu, Imanta garam tuvākā laikam. Pārējās arī ir labas, bet šī kaut kā personīgāk trāpa. Ja pārējās es tīri labi varu uzburt autora portretu, tad šajā uzburas mans pašportrets. Un tas laikam ir tas, ko dara īpaši darbi.”

Katrs jaunietis mājup brauca ar podiņu, kurā ir akmens un Murjāņu zemīte. Lai audzētu akmeņus tāpat, kā to darīja Imants. Lai nebaidītos redzēt un just tik īsti un turpinātu ļauties radīšanas brīnumam.

P.S. Zinām, ka daudzi grib izlasīt jaunieši epifānijas! Drīzumā labākos darbus pa vienam ievietosim mūsu mājaslapā.

Publicētās epifānijas:
Roberta Šivara epifānija “Es redzu, kā bruņurupuči mirst’: LASĀMA TE
Evelīnas Dreimanes epifānija “Ierocies pilnībā”: LASĀMA TE
Elizabetes Brukas epifānija “Pašportrets”: LASĀMA TE
Annijas Dāvidsones epifānija “Es te biju”: LASĀMA TE
Kates Sormules epifānija: LASĀMA TE
Niklasa Kalniņa “vēl E P I F Ā N I J A”: LASĀMA TE
Sabrīnes Evijas Grancovskas epifānija: LASĀMA TE
Kates Gāliņas epifānija: LASĀMA TE
Emīlijas Dārtas Plūmes epifānija: LASĀMA TE
Enijas Gleizdānes epifānija: LASĀMA TE
Paula Staņislavska epifānija “Gaisma”: LASĀMA TE
Elizabetes Enijas Strodes epifānija: LASĀMA TE
Alises Grīnbergas epifānija: LASĀMA TE
Elzas Evelīnas Kaņepes epifānija: LASĀMA TE