Mūsdienās, dzīvojot tēlu pārpildītā pasaulē, kurā nereti iemūžinām lietas bezjēdzīgi, māksliniece Luīze Rukšāne vēlas vērst uzmanību uz to, kas pirms simts gadiem bija jauns atcerēšanās veids, kas tagad kļuvis par daļu no tā kā atceramies. Luīzes Rukšānes gleznojums ir veltījums fotogrāfijai, kas tapusi 1910. gadā un, kurā fiksēta Tepera ezera ainava. Fotogrāfija uzņemta pirms vairāk nekā gadsimta, un kalpo kā senas realitātes novilkums, kuru māksliniece interpretē, gleznojuma ietvarā ievietojot detaļas, kuras sākotnēji nedz reālajā ainavā, nedz fotogrāfijā nav pastāvējušas.

1900. gada Kodak nāca klajā ar pirmo lēto, masām domāto kameru, kas fotografēšanu padarīja pieejamu arī neprofesionāļiem. Agrākos laikos cilvēkiem mājās varēja būt dažādi formāli senču vai radinieku portreti – gleznas vai fotogrāfijas. Lēta pārnēsājama kamera nozīmēja, ka ikdienas dzīves parejošos brīžus – atvaļinājumus, viesības – iespējams pārvērst attēlos un apkopot fotoalbuma. Šis laiks iezīmēja ne tikai jauna fotogrāfijas veida rašanos, bet arī līdz šim nebijušu notikumu atcerēšanās veidu.

Šis atcerēšanās veids kalpo kā palīgrīks mūsu smadzenēm, bet tas var būt arī bīstams maldināšanas rīks. Tā mēs bieži iegūstam “atmiņas” kas nemaz nav mūsu. Kas nenāk no pašu pieredzes, bet ir redzētas kādā fotogrāfijā, kas ir tik precīzs realitātes attēlojums, ka liekas, patiešām ir piedzīvots.

Ar šo murāli māksliniece Luīze Rukšāne aktualizē un vērš skatītāja uzmanību uz fotogrāfiju kā atmiņu nesēju.

Imanta Ziedoņa fonds Viegli, Ziedoņa klase realizē projektu “Es, cilvēks, pasaulē” laikmetīga kultūras procesa veicināšanas instruments (projekta Nr. EEZ/2021/1/28) ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība atklātā konkursā Atbalsts profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai gūto atbalstu.

Strādājam kopā zaļai, konkurētspējīgai un iekļaujošai Eiropai!